Armillaria borealis

Kas jums jāzina

Armillaria borealis ir Physalacriaceae dzimtas sēņu suga. Cepurīte ir oranži brūna, dažkārt ar olīvu nokrāsu, centrā tumšāka. Stublāja krāsa ir līdzīga cepurītes krāsai, un žaunas ir baltas.

Aug galvenokārt Eiropā un ir plaši izplatīta Skandināvijas dienvidos, Ziemeļfrancijā, Nīderlandē un Skotijā. Par to ziņots arī Ķīnā, Sibīrijā un Irānas kalnos.

Tās ir ēdamas, bet tām nepieciešama ilgāka termiska apstrāde (vismaz 30 minūtes), jo tās satur termolabilas vielas, kas var izraisīt gremošanas problēmas. Apsveriet iespēju vākt tikai jaunāko koku cepurītes. Ja to ēd neapstrādātu, tas ir nedaudz indīgs.

Šīs sugas izraisa kurpju sakņu puvi, kas rada ievērojamus zaudējumus meža platībās vai kokaugu stādījumos, tostarp mežos, parkos vai vīna dārzos, tostarp galvenokārt mērenajā joslā. Infekcijai parasti raksturīga rizomorfu un micēlija paklāju klātbūtne starp saimnieka saknes mizas un kambiuma slāni.

Citi nosaukumi: Ziemeļu medus sēne, Noordelijke honingzwam (Nīderlande), Václavka Severská (Čehija), Nördlicher Hallimasch (Vācija).

Sēņu identifikācija

1. Cepurīte

   30-80 (100) mm plats, sākumā izliekts, vēlāk gandrīz plakans, parasti diezgan gaišs, okeraini brūns, oranži brūns vai dzeltenīgs, vainagā klāts ar gaiši pelēkām vai okera zvīņām, malās drīz gandrīz gluds. Jaunībā vāciņa mala ir pacelta un savienota ar stublāju ar bālganu plīvuru.

2. Žaunas

   Piestiprinātās vai vāji nolaižamās žaunas ir kuplas, sākotnēji gandrīz baltas, pakāpeniski kļūst krēmkrāsas, brieduma stadijā - oranžas un izkaisītas ar brūniem rūsganiem plankumiem.

3. Stublājs

   stublājs ir cilindrisks, bieži vien spieķveidīgs, 60-100 x 5-15 mm, zem cepurītes bālgans, dažreiz ar neregulārām bālganām joslām vai gredzeniem no plēves paliekām.

4. Miesa

   Miesa ir bālgana, sagriežot nemainīga, cieta. Smarža ir neizteikta. Garša ir nedaudz savelkoša.

5. Sporas

   Ovāla, eliptiska, saskaņā ar Laessoe un Petersen (2019) vai Knudsen, Vesterholt et al. (2018) 7-8.5 x 4.5-5.5 µm, saskaņā ar Antonín un Tomšovský (2010) 7-12 x 6-8.5 µm (šis izmērs ir tuvāks mūsu novērojumiem), gluda, bezkrāsaina.

6. Sporu nospiedums

   Balts.

7. Biotops

   Aug bagātīgi aug lielākos augstumos, parasti bagātīgos kuplos uz lapu koku, galvenokārt bērzu, bet arī skujkoku, celmiem un dzīviem stumbriem.

8. Sezona

   No vasaras līdz rudenim.

Līdzīgas sugas

1. Armillaria mellea

   Aug siltākos apgabalos, un tam ir dzeltena cepurīte un dzelteni apvīts gredzens.

2. Pholiota squarrosa

   Aug uz cietkoksnes kokiem, ir līdzīgas krāsas un pārklāts ar zvīņām. Tas saglabā savītas malas, žaunām ir viendabīga rūsganbrūna krāsa, tam ir redīsiem līdzīga smarža un garša.

Taksonomija un etimoloģija

Šo meža sēni kā unikālu sugu Armillaria borealis identificēja Francijā pēc tam, kad 1982. gadā to publicēja vācu mikoloģe Helga Marksmüller un somu mikologs Kari Korhonen.

Īpašais epitets Borealis cēlies no grieķu valodas lietvārda Boréas, kas nozīmē "no ziemeļiem".

Avoti:

Foto 1 - Autors: Asurnipal (CC BY-SA 4.0 International)

Foto 2 - Autors: RhinoMind (CC BY-SA 3.0 Nav ziņojuma)

Foto 3 - Autors: RhinoMind (CC BY-SA 3.0 Neportēts)

Foto 4 - Autors: Kärt Urman (CC BY-SA 3.0 Unported)

Foto 5 - Autors: Tatjana Buljonkova no Novosibirskas, Krievija (CC BY-SA 2.0 Vispārīgi)