Cortinarius bolaris
Kas jums jāzina
Cortinarius bolaris Augļi aug no vasaras beigām līdz ziemas sākumam, galvenokārt dižskābaržu mežos. Tās sarkanīgi plankumainā cepurīte ir diezgan īpatnēja, jo īpaši vecākiem eksemplāriem, kuru cepurītes virsma sadalās gredzenveidīgos sarkanīgu zvīņu gredzenos uz bēšaina fona. Papildu pazīmes, pēc kurām var identificēt sēni, ir cilindriska (nevis uzbrieduša) kātiņa forma, rūsganīgi oranžs kātiņa pamatnes sasitums, kā arī tas, ka cepurīte un kātiņš ir sausi.
Šo sēni uzskata par indīgu. To nedrīkst vākt ēšanai.
Citi nosaukumi: Dappled Webcap.
Sēņu identifikācija
Ekoloģija
Mikorizē ar cietkokiem, bieži mitrās vietās; aug atsevišķi, kopīgi vai nelielos pulciņos; vasarā un rudenī; plaši izplatīts Ziemeļamerikas austrumos, dokumentēts arī Kostarikā.
Cap
2.5-8 cm; sākumā izliekta vai plaši zvanveidīga, pēc tam kļūst plaši izliekta, plaši zvanveidīga vai gandrīz plakana; sausa; pārklāta ar sarkanām līdz brūni sarkanām, apresētām zvīņām, kas, vāciņam paplašinoties, atdalās, atklājot bālganu līdz dzeltenīgu vai sārtu mīkstumu apakšā.
Gills
Piestiprināts pie stublāja; cieši pieguļošs vai pieblīvēts; sākumā netīri dzeltenīgs līdz blāvi kanēļkrāsas, kļūst kanēļkrāsas līdz rūsgans; jaunībā pārklāts ar bālganu kortīnu.
Stublājs
4-10 cm garas; līdz 1.5 cm biezs; vairāk vai mazāk vienāds; sauss; zem izstieptām, sarkanām zvīņām vai neregulārām joslām bālgans; pie pamatnes krāsa mainās un apzelt rūgti oranža līdz sarkana; parasti virs zvīņām un joslām ir rūsaina gredzena zona.
Mīkstums
Bālgans, lēnām kļūst dzeltenīgs, kad to sagriež šķēlēs un pakļauj gaisam.
Ķīmiskās reakcijas
KOH uz vāciņa virsmas melns.
Sporu nospiedums
Rūsganbrūns.
Mikroskopiskās pazīmes
Sporas 6-8 x 5-6 µ; subglobozas līdz olveidīgas; mēreni verrukozas. Pleurocistīdijas nav. marginālās šūnas ir plakanas līdz subplakanas. Pileipellis kutis no oranžgani 5-10 µ platiem elementiem, dažkārt saspiests.
Līdzīgas sugas
Cortinarius bolaris ir līdzīgi vairāki citi zirnekļveidīgie. To vidū ir Cortinarius rubellus un Cortinarius orellanus kas ir nāvējoši indīgi.
Taksonomija un etimoloģija
Kad 1801. gadā Kristjans Hendriks Persons (Christiaan Hendrik Persoon) aprakstīja plankumaino zirnekļpēdiņu, tai tika dots nosaukums Agaricus bolaris. Tāpat kā daudzu citu tīklērču gadījumā, tieši izcilais zviedru mikologs Eliass Magnuss Friess 1838. gadā šo sugu pārcēla uz Cortinarius ģinti, pārdēvējot to par Cortinarius bolaris.
Sugas nosaukums Cortinarius ir atsauce uz daļēju plīvuru jeb cortina (kas nozīmē aizkaru), kas nosedz žaunas, kad vāciņi ir nenobrieduši. Vairums Cortinarius ģints sugu veido daļēju plīvuru, kas ir smalks radiālu šķiedru tīkls, kas savieno stublāju ar vāciņa malu; plīvura paliekas bieži vien piestiprinās pie stublāja un kļūst redzamas, kad uz tām nokrīt nobriedušas sporas.
Deivida Gledhila grāmatā "The Names of Plants" (Augu nosaukumi) īpašais epitets bolaris ir šāds: "tumši sarkans, ķieģeļu krāsas, mūsdienu latīņu valodā - bolaris; tīklveida, (virsma ir klāta ar sarkanīgām zvīņām)".
Avoti:
Foto 1 - Autors: H. Krisp (CC BY 3.0 Neportēts)
Foto 2 - Autors: Jerzy Opioła (CC BY-SA 4.0 International)
Foto 3 - Autors: Dragonòt *derivatīvs darbs: Andreas Kunze (CC BY-SA 3.0 Unported)
Foto 4 - Autors: Ježijs Opiola (Jerzy Opioła) (CC BY-SA 4.0 International)
Foto 5 - Autors: Jerzy Opioła (CC BY-SA 4.0 International)
