Russula sanguinaria

Kas jums jāzina

Russula sanguinaria ir Russula ģints sēne, kas pazīstama ar savu spilgti sarkano cepurīti un kātiņu. Tā parasti sastopama skujkoku mežos, un parasti aug ķekariem. Cepurītes diametrs var sasniegt 10 cm, tā ir gluda un spīdīga. Sēnes mīkstums ir balts, un kātiņš parasti ir tādas pašas krāsas kā cepurīte.

Asiņainais krustkodis ir plaši izplatīts daudzās Eiropas valstīs. Ir ziņas par Russula sanguinaria (vai ļoti līdzīgu sugu), kas ir plaši izplatīta Ziemeļamerikā.

Šī sēne nav ēdama. Tam ir "piparota" garša, un dažreiz tas ir diezgan rūgts. Daudzas līdzīgas garšas rūsganās sēnes ir indīgas, ja tās ēd svaigas. To lietošanas simptomi galvenokārt ir kuņģa un zarnu trakta simptomi, piemēram, caureja, vemšana un kolikas vēdera krampji. Aktīvā viela nav identificēta, bet domājams, ka tā sastāv no seskviterpēniem, kas izolēti no Russula sardonia un radniecīgās Lactarius ģints sēnēm.

Citi nosaukumi: Bloody Brittlegill, vācu (Blut-Täubling), franču (Russule sanguine, Russule rouge sang), nīderlandiešu (Bloedrode russula), dāņu (Blodrød Skørhat), norvēģu (Blodkremle), zviedru (Blodkremla), somu (Verihapero), spāņu (Cualgra sanguínia, Netorra sangue), Portugāle (Cualgra sanguínia), Ungārija (Vérvoeroes galambgomba), Slovākija (Plávka krvavá Holubinka krvavá), Slovēnija (Češnjeva golobica), Čehija (Holubinka krvavá), Polija (Gołąbek krwisty), Latvija (Asinssarkanā bērzlape), Igaunija (Verev pilvik).

Sēņu identifikācija

1. Cepurīte

   sēne ir 2-10 cm liela, jaunībā tai ir izliekta forma, pēc tam tā kļūst plaši izliekta līdz plakana, dažreiz ar seklu ieplaku. Svaiga vai mitra tā var būt lipīga, ar gludu konsistenci. Krāsa ir no tumši līdz spilgti sarkanai, bet ar vecumu var izbalēt. Nogatavojušās sēnes malas nav oderētas vai ir tikai nedaudz oderētas. Miza ir diezgan stingri piestiprināta un lobās tikai malās.

2. Žaunas

   Žaunas ir piestiprinātas pie stublāja vai nedaudz nolaistas uz leju. Jaunībā tie ir cieši kopā un balti, bet ātri kļūst krēmīgi, dzeltenīgi vai dzelteni.

3. Stublājs

   Stublājs ir 3-10 cm garš un 1.5-2.5 cm biezs, stingrs, krāsa līdzīga vai bālāka kā cepurītei. Dažreiz tā ir sarkana virs baltas pamatkrāsas. Sausa un diezgan gluda.

4. Gaļa

   Baltas; šķēlēs nemainīgas.

5. Smarža un garša

   Smarža nav izteikta; garša ātri un parasti stipri sīva.

6. Sporu nospiedums

   No krēmkrāsas līdz dzeltenīga vai oranži dzeltena.

7. Ķīmiskās reakcijas

   KOH uz vāciņa virsmas gaiši oranžs; dzelzs sāļi uz stublāja virsmas negatīvi līdz sārti sārti.

8. Biotops

   Mikorizas sēnēm ir simbiotiskas attiecības ar divdaivu priedēm, piemēram, Bišopa priedi un sarkano priedi, kā arī citiem skujkokiem. Šīs sēnes parasti aug atsevišķi, izkaisīti vai lielās grupās, un tās ir sastopamas visu vasaru un rudeni, un siltā klimatā pat ziemā. Tie ir plaši izplatīti visā Ziemeļamerikā.

9. Mikroskopiskās pazīmes

   Sporas 7-9 x 6-7 µ; ar atsevišķām kārpiņām .5-1 µ augsts; savienojumi izkaisīti un reti sastopami, tikai dažkārt veido daļēji tīklveida apgabalus. Pileipellis kutis ar labi izteiktiem vai daļēji želatinizētiem, hialīnveida elementiem. Pileocistīdijas cilindriskas līdz subklavātiskas; 0-4 starpsienas; līdz aptuveni 100 x 10 µ; pozitīvas sulfovanilīnā un okraciozi refraktīvas KOH šķīdumā.

Līdzīgas sugas

1. Russula xerampelina

   Dažreiz sarkans, ar stublāju, kas arī ir tādā pašā krāsā iekrāsots. Tam ir krabju gaļai līdzīga smarža.

2. Russula emetica

   Aug tajā pašā biotopā, un tai ir spilgti sarkana cepurīte. Stublājs reti iekrāsojas, ir ļoti drupans un trausls.

3. Russula Americana

   Atšķiras tikai sporu izmēriem; tās sporu izmēri ir 9-11 x 8-11 µm.

4. Russula silvicola

   Līdzīgs, bet ar baltu stublāju un baltu

Taksonomija un etimoloģija

Krūmīgo krupjaino sēni, kas pazīstama arī kā Agaricus sanguinarius, 1803. gadā pirmo reizi aprakstīja dāņu botāniķis Heinrihs Kristians Frīdrihs Šūmahers (Heinrich Christian Friedrich Schumacher). Vācu mikologs Stephan Rauschert to vēlāk no jauna aprakstīja un 1989. gadā pēc Šūmahera nāves publicētajā darbā deva tās pašreizējo nosaukumu. Sugas nosaukums Russula nozīmē sarkans vai sarkanīgs, kas atspoguļo daudzu trauslo spāru vāciņu krāsu, lai gan tie var būt arī dažādās citās krāsās. Specifiskais epitets sanguinaria cēlies no latīņu valodas vārda "asinis", kas apzīmē sēnes sarkano cepurīti un kātiņus.

Sinonīmi un varietes

• Agaricus rosaceus Pers.

• Agaricus sanguinarius Schumacher (1803), Enumeratio plantarum in partibus Saellandiae septentrionalis et orientalis, 2, p. 244

• Agaricus sanguineus Bulliard (1781), Herbier de la France, 2, tab. 42 (nom. illegit.)

• Russula acris Steinhaus (1888), Hedwigia, 27(2), p. 51

• Russula confusa Velen., 1920

• Russula luteotacta var. rosacea (Pers.) Singers

• Russula rosacea (Pers.) Gray.

• Russula rosacea f. subcarnea Britzelm., 1893

• Russula rosacea ss. Cooke (1890), Illustrations of british fungi, 7, n° 982, tab. 1020

• Russula sanguinaria (Schumacher) Rauschert (1989), Ceská mykologie, 43(4), p. 204

• Russula sanguinea var. pseudorosacea Maire, 1910

• Russula sanguinea var. rosacea (Pers.) J.E. Lange

• Russula sanguinea var. rosacea JE Lange, 1940

• Russula sulphurea Velen., 1920

Avoti:

Foto 1 - Autors: Holgers Krisps (Holger Krisp) (CC BY 3.0 Unported)

Foto 2 - Autors: Pinonbistro (CC BY-SA 4.0 International)

Foto 3 - Autors: pinonbistro (CC BY-SA 4.0 International)