Phallus rubicundus
Kas jums jāzina
Šī neēdamā rozā, oranžā vai sarkanā smirdīgā sēne ir veidota kā smaile vai stienis, vai, kā norāda nosaukums, ir faliska. Tā izaug līdz aptuveni 150 mm augsta un bieži parādās zālājos, dārzos, podos vai mulčā. Sākotnēji galva ir tumši brūna, pēc tam, izklīstot sporām, izbalē.
Šo smirdīgo sēni parasti vispirms pamana pēc tās smaržas, kas piesaista mušas. Tai nav plīvura vai svārciņa, bieži sastopama parkos un dārzos.
To ir diezgan viegli sajaukt ar Mutinus elegans, bet Mutinus sugām gļotas ir tieši uz stublāja augšējās daļas; tām nav diferencētas galvas. Phallus" sugas sēnes pēc svārkiem līdzīgās, atdalāmās, gļotas nesošās galvas, kas to atšķir no Mutinus sugas sēnēm.
Citi nosaukumi: Asjhiri Pihiri (Indija).
Sēņu identifikācija
Ekoloģija
Saprobiska; aug atsevišķi vai sastopama pilsētu teritorijās, tostarp zālienos un kultivētās platībās, kā arī šķeldas dobēs; no pavasara līdz rudenim mērenā klimatā, bet tropu un subtropu apgabalos var augt visu gadu; sākotnēji aprakstīta no Dienvidkarolīnas; izplatīta Ziemeļamerikā no dienvidaustrumu štatiem līdz Teksasai un Oklahomai (kur tā ir ļoti izplatīta) un Kolorādo; reģistrēta arī Āfrikā un Āzijā.
Nenobriedis augļķermenis
Līdzīga bālganai "olai"; sagriežot atklāj topošo smirdēkli, kas ieslēgts želatīna vielā.
Nobriedis augļķermenis
Cilindriskas, ar diferencētu galviņas struktūru, kas ir atdalīta no stublāja, bet ar vecumu var sabrukt pret stublāja virsmu.
Galva
2-3.5 cm augsts; piestiprināts pie stublāja augšdaļas; konusveida vai gandrīz konusveida; virsotnē bieži perforēts; gluds vai smalki krokots; sarkans līdz rozā, ar bālganu apakšējo malu; sākotnēji pārklāts ar tumši brūnām līdz gandrīz melnām sporu gļotām; dažkārt ar dažiem universālā plankuma plankumiem.
Stublājs
8-13 cm augsta; 1.5-2 cm bieza; cilindriska vai nedaudz uzbriedusi vidū vai zemāk; sausa; svaiga, sārti sarkana līdz rozā, izbalē līdz gaiši oranžai; ar kabatām; dobjaina; pamatne apvīta ar baltu, brūni iekrāsotu voljēru 1-2 cm augsta; piestiprināta pie baltām rizomorfām.
Mikroskopiskās īpašības
Sporas 4-5 x 2-2.5 µm; elipsoīds; gluds; hialīns KOH šķīdumā. Pseidostipras sferocistas 18-67 µm; neregulāri subglobozas; gludas; sieniņas 0.5-1 µm biezs; hialīns KOH šķīdumā. Vulvas hifas 2-5 µm platas; gludas; hialīnainas KOH; dažkārt sastiprinātas pie starpsienām.
Izmanto
Indijas štatā Madhja Pradešā, kur to vietēji pazīst kā Asjhiri Pihiri, to lieto divas primitīvas meža ciltis - Bharia un Baiga - kā līdzekli pret vēdertīfu, kā arī Baiga to lieto dzemdību sāpju ārstēšanai. Sēne tiek pagatavota, sasmalcinot un sajaucot ar cukuru, un trīs reizes dienā lieto vienu tējkaroti.
Vienā pētījumā atzīmēts, ka odi, kurus pievilina glebas smarža, pēc tās apēšanas iet bojā, tāpēc šī sēne varētu būt piemērota tālākai izpētei kā biokontroles līdzeklis.
Taksonomija un etimoloģija
Sākotnēji šo smirdošā kraukļa sugu no Dienvidkarolīnas, ASV, aprakstīja franču dabaszinātnieks Louis Augustin Guillaume Bosc (1759 - 1828), kurš tai deva zinātnisko nosaukumu Satyrus rubicundus. Šo basionīmu vēlāk apstiprināja zviedru mikologs Eliass Magnuss Friess, kurš savā 1823. gada grāmatā Systema Mycologicum to pārdēvēja par Phallus rubicundulus.
Phallus rubicundulus sinonīmi: Phallus iosmus Berk., HymenoPhallus hadriani (Vent.) Nees un Phallus imperialis Schulzer.
Dzimtas nosaukumu Phallus izvēlējās Kārlis Linnejs, un tas ir atsauce uz daudzu šīs sēņu grupas augļķermeņu falisko izskatu.
Specifiskais epitets rubicundus cēlies no latīņu valodas un nozīmē sarkans vai ruds.
Avoti:
Foto 1 - Autors: John S. Harper (jsharper) (CC BY-SA 3.0 Neportēts)
Foto 2 - Autors: Sam Stainsby (CC BY 4.0 International)
Foto 3 - Autors: Šons Teilors (CC BY 4.0 International)
Foto 4 - Autors: damon brunete (damonbrunette) (CC BY-SA 3.0 Neportēts)
Foto 5 - Autors: John Tann no Sidnejas, Austrālijā (CC BY 2.0 Generic)
