Astraeus hygrometricus

Kas jums jāzina

Astraeus hygrometricus ir Diplocystaceae dzimtas sēņu suga. Jaunie eksemplāri neatvērti atgādina pūkainu bumbuli. Nogatavojušos augļos tā atgādina zemes zvaigznes formu, kas veidojas, augļa ķermeņa audu ārējam slānim sadaloties zvaigznei līdzīgā veidā. stariem ir neregulāra plaisas virsma, bet sporu apvalks ir gaiši brūns un gluds ar neregulāru spraugu vai plīsumu augšpusē. sākotnēji gleba ir balta, bet, kad sporas nobriest, tā kļūst brūna un pulverveidīga. Tā ir ektomikorizas suga, kas aug kopā ar dažādiem kokiem, īpaši smilšainās augsnēs. A. agrāk tika uzskatīts, ka hygrometricus izplatība ir kosmopolītiska, lai gan tagad tiek uzskatīts, ka tā ir sastopama tikai Dienvideiropā, bet Astraeus ir izplatīta mērenā un tropiskā klimata reģionos.

Neraugoties uz līdzīgo izskatu, A. hygrometricus nav radniecīgs īstajām Geastrum ģints zemes zvaigznēm, lai gan vēsturiski tās taksonomiski ir sajauktas.

Cietie, ādai līdzīgie A. hygrometricus var saglabāties mēnešiem ilgi, bet tās ir viegli nepamanāmas, īpaši sausā laikā, kad stari cieši pārklāj sporu maisiņu.

Tā ir ēdama Ziemeļtaizemē. Ziemeļamerikas avotos minēta A. hygrometricus) kā neēdama, dažos gadījumos tās cietības dēļ. Tomēr tās regulāri lieto Nepālā un Dienvidbengālijā, kur "vietējie iedzīvotāji tās patērē kā garšīgu ēdienu". Tās savāc savvaļā un pārdod Indijas tirgos.

Citi nosaukumi: Hygroskopiskā Zemes zvaigzne, Viltus Zemes zvaigzne, Barometra Zemes zvaigzne, Ūdens mērītājs, Estrella de Tierra (Spānija), Weerhuisje (Nīderlande), Wetterstern (Vācija), Hvězdák Vlhkoměrný (Čehija).

Sēņu identifikācija

1. Augļu ķermenis

   2-8 cm diametrā. Vairāk vai mazāk sfērisks sporu apvalks, kas atrodas uz smailiem stariem, kuri sausos apstākļos noliecas virs sporu apvalka.

2. Sporu korpuss

   1 - 1.5 cm diametrā; vairāk vai mazāk sfēriska; sausa; matēta, šķiedraina; papīrveida; nogatavojoties plīst augšpusē; bālgana, no brūnganas kļūst brūngana.

3. Iekšpuse

   Jaunībā baltas un mīkstas; kļūst šokolādes brūnas un pūderainas.

4. Slēpes

   skaits 6 - 10; vairāk vai mazāk trīsstūrveida; apmēram 1 mm biezs; iekšējā/augšējā virsma tumši brūna līdz melna, kopumā smalki saplaisājusi; ārējā/apakšējā virsma brūna, matēta, šķiedraina, parasti klāta smiltīm.

5. Dzīvotvieta

   Saprobisks; aug atsevišķi, izkliedēti vai grupveidā smilšainā augsnē, īpaši traucētās augsnēs; vasarā un rudenī (siltākā klimatā ziemo). Tās ir vāktas Āfrikā, Āzijā, Austrālijā, Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

6. Sporu nospiedums

   Brūns.

7. Mikroskopiskās pazīmes

   Sporas 7.5-10 µm; lodveidīgs; ehinēts; dzelkšņi blīvi sakopoti, apmēram 1 µm gari; brūngani zeltaini KOH šķīdumā. Kapilāru pavedieni 2.5-7 µm; plats; dzeltenīgs līdz brūngans KOH; raupjš; ar biezām sieniņām.

Līdzīgas sugas

1. Astraeus pteridis

   Radniecīga suga ir retāk sastopama, bet ievērojami lielāka, no 12 līdz 15 cm plata. Tā sastopama galvenokārt uz ziemeļiem no Sanfrancisko līča zonas.

2. Astraeus odoratus

   Atšķiras no A. hygrometricus ar gludu ārējo micēlija slāni ar nedaudzām pielipušām augsnes daļiņām, 3-9 platiem stariem un svaigu smaržu, kas līdzīga mitrai augsnei. A. odoratus atšķiras arī no A. hygrometricus, ar garākiem un šaurākiem dzelkšņiem, kas bieži vien savienoti.

3. Astraeus asiaticus

   ārējā peridialā virsma ir klāta ar sīkām granulām, un gleba ir purpursarkanīgi kastaņkrāsas, salīdzinot ar gludu peridialu virsmu un brūnganu glebu A. hygrometricus. A sporu lieluma augšējā robeža. asiaticus ir lielāki nekā tā izplatītākajam radiniekam, sākot no 8.75 līdz 15.2 μm.

4. Astraeus koreanus

   Atšķiras ar mazāku izmēru, gaišāku augļķermeni un lielāku staru skaitu; mikroskopiski tai ir mazākas sporas (no 6 līdz 6 %), un tās ir mazākas (no 6 līdz 5 %).8 un 9 μm diametrā), un sporu dzelkšņi atšķiras pēc garuma un morfoloģijas. Tas ir pazīstams Korejā un Japānā.

Izmanto

Šo zemeszvaigzni tradicionālajā ķīniešu medicīnā izmanto kā hemostatisku līdzekli; sporu putekļus lieto ārīgi, lai apturētu brūču asiņošanu un mazinātu apsārtumu. Ir ziņots, ka divas Indijas meža ciltis, Baiga un Bharia no Madhja Pradešas, izmanto augļķermeņus medicīnā. Sporu masu sajauc ar sinepju sēklu eļļu un izmanto kā ziedi pret apdegumiem.

Bioaktīvie savienojumi

Ekstrakti no A. hygrometricus, kas satur polisaharīdu ar nosaukumu AE2, laboratoriskajos testos tika konstatēts, ka tie inhibē vairāku audzēju šūnu līniju augšanu un stimulē peļu splenocītu, timocītu un kaulu smadzeņu šūnu augšanu. Ekstrakts stimulēja arī ar imūnsistēmu saistītās peļu šūnas; konkrēti, tas pastiprināja peļu dabisko nāvējošo šūnu aktivitāti, stimulēja makrofāgu slāpekļa oksīda veidošanos un palielināja citokīnu veidošanos. AE2 makrofāgu aktivizāciju varētu būt nodrošinājis mitogēna aktivizētās proteīnkināzes signāla pārneses ceļš. AE2 sastāv no vienkāršiem cukuriem mannozes, glikozes un fukuozes proporcijā 1:2:1.

Papildus iepriekš zināmajiem steroīdu savienojumiem ergosta-7,22-diēn-3-ol acetātam un ergosta-4,6,8-(14),22-tetraēn-3-onam no A. hygrometricus. Savienojumiem ar nosaukumiem astrahigrols, 3-epi-astrahigrols un astrahigrons (3-okso-25S-lanost-8-eno-26,22-laktons) sānu ķēdē ir δ-laktons (sešdaļīgs gredzens) - ķīmiska īpašība, kas līdz šim nebija zināma bazidiomicetos. Iepriekš nezināms sterila esteris (3β, 5α-dihidroksi-(22E, 24R)-ergosta-7,22-dien-6α-il palmitāts) ir izolēts no micēlijām, kas audzētas šķidrā kultūrā. Savienojumam ir polihidroksilēts ergostāna tipa kodols.

Augļa ķermeņa etanola ekstraktiem ir augsta antioksidanta aktivitāte, un laboratorijas testos ir pierādīts, ka tiem ir pretiekaisuma iedarbība, kas salīdzināma ar diklofenaka iedarbību. Pētījumos ar peļu modeļiem ir pierādīta arī hepatoprotektīva (aknu aizsargājoša) spēja, iespējams, atjaunojot samazināto antioksidantu fermentu superoksīda dismutāzes un katalāzes līmeni, ko izraisījusi eksperimentāla aknas bojājošas ķīmiskās vielas tetrahloroglekļa iedarbība.

Taksonomija un etimoloģija

Šo sēni 1801. gadā Kristians Hendriks Persons (Christian Hendrik Persoon) iekļāva Geastrum ģintī. Saskaņā ar amerikāņu botāniķa Andrew P. Morgans, tomēr šīs sugas atšķīrās no Geastrum sugām ar to, ka tām nav atvērtu kameru jaunajā glebē, ka tām ir lielāki un sazaroti kapilāru pavedieni, nav īsta himēnija un ka tām ir lielākas sporas. Tādējādi 1889. gadā Morgans noteica Persona Geaster hygrometricum kā savas jaunās Astraeus ģints tipveida sugu.

Īpašais nosaukums ir atvasināts no grieķu valodas vārdiem ὑγρός (hygros) 'mitrs' un μέτρον (metron) 'mērs'.

Sinonīmi un šķirnes

• Geastrum hygrometricum Pers., 1801

• Astraeus stellatus (Scop.) E. Fisch. 1900

• Geaster fibrillosus Schwein., 1822

• Geastrum decaryi Pat.

• Geastrum fibrillosum Schwein. 1822

• Geastrum hygrometricum Pers. 1801

• Geastrum stellatum (Scop.) Wettst. 1885

• Geastrum vulgaris Corda, 1842

• Lycoperdon stellatus Scop. 1772

• Astraeus hygrometricus f. decaryi (Pat.) Pat. 1928

• Astraeus hygrometricus f. ferrugineus V.J. Staněk 1958

• Astraeus hygrometricus var. hygrometricus (Pers.) Morgan 1889

• Geastrum hygrometricum ß anglicum Pers. 1801

• Geastrum hygrometricum var. hygrometricum Pers., 1801

• Geastrum hygrometricum var. paucilobatum Wettst., 1885

Avoti:

Foto 1 - Autors: bjoerns (CC BY-SA 4.0 International)

Foto 2 - Autors: Richard Sullivan (enchplant) (CC BY-SA 3.0 Neportēts)

Foto 3 - Autors: bjoerns (CC BY-SA 4.0 International)

Foto 4 - Autors: bjoerns (CC BY-SA 4.0 Starptautiskais)

Foto 5 - Autors: GLJIVARSKO DRUSTVO NIS no Serbijas (CC BY 2.0 Vispārīgi)