Sarcodon imbricatus

Kas jums būtu jāzina

Sarcodon imbricatus ir Thelephorales kārtas zobu sēņu suga. Sēnei ir liela, brūngana cepurīte ar lielām brūnām zvīņām, un tās diametrs var sasniegt 30 cm (12 collas). Apakšpusē žaunu vietā ir pelēcīgi, trausli zobiņi, un tās mīkstums ir balts. Tas ir saistīts ar egli (Picea), parādās rudenī. Tā ir izplatīta visā Ziemeļamerikā un Eiropā, lai gan kolekcijas no Britu salām tagad tiek attiecinātas uz līdzīgu sugu Sarcodon squamosus.

Sarcodon imbricatus un radniecīgo sugu vecās sēnes satur zili zaļus pigmentus, ko Norvēģijā izmanto vilnas krāsošanai.

Citi nosaukumi: Lapkoku ezis, zvīņveida ezis, zvīņveida ezis.

Sēņu identifikācija

1. Ekoloģija

   Mikorizē ar skujkokiem un, kā ziņots, arī ar cietkokiem; aug atsevišķi vai aug kopā; plaši izplatīts Ziemeļamerikā.

2. Cepurīte

   5-30 cm plata; izliekta līdz plaši izliekta ar centrālo iedobumu (vecuma laikā iedobums dažkārt ir perforēts); sausa; uzkrītoši klāta ar rupjiem, paceltiem, tumši brūniem līdz melnpelēkiem zvīņām; zem zvīņām gaiši līdz tumši brūna; malas ieapaļotas.

3. Apakšvirsma

   gar stublāju uz leju; klāta ar dzelkšņiem vai "zobiem", kas ir .5-1.5 cm garš; sākumā gaiši brūns, ar vecumu kļūst tumšāks.

4. Stublājs

   4-10 cm garš; 1.5-3.5 cm biezs; sauss; diezgan gluds, izņemot vietas, kur ir pārrauti dzelkšņi; bāls vai brūngans; kļūst dobjš; pamats ar baltu micēliju.

5. Mīkstums

   bālgani līdz gaiši brūngani; mīksti.

6. Smarža un garša

   Garša maiga vai rūgta; smarža nav izteikta.

7. Ķīmiskās reakcijas

   Mīkstums nedaudz olīvkrāsas vai negatīvs ar KOH.

8. Sporu nospiedums

   Brūns.

9. Mikroskopiskās pazīmes

   Sporas 5-8.5 x 5-7.5 µ; neregulāri lodveidīgs; mezglains; mezgliņveidīgs. Ir skavu savienojumi.

Līdzīgas sugas

1. Strobilomyces strobilaceus

   Ar līdzīgu pūkainu vāciņu.

2. Sarcodon amarascens

   Rūgto un neēdamo var atšķirt pēc zilgani melnā stublāja.

3. Sarcodon imbricatus

   Atšķiras pēc rupjas, tumši zvīņotas vāciņa formas un brūni zobainas auglīgās virsmas.

4. Sarcodon scabrosum

   Līdzīgs, bet ir mazāk zvīņots, ļoti rūgts, un tā konteksts KOH kļūst zili zaļš.

Taksonomija

Zviedru botāniķis Olofs Celsiuss 1732. gadā ziņoja, ka Sarcodon imbricatus sastopams Upsalas apkaimē, un Karls Linnejs par to rakstīja savā 1737. gada darbā Flora lapponica. Tā bija viena no sugām, ko Linnejs sākotnēji aprakstīja kā Hydnum imbricatum 1753. gadā izdotā "Sugas Plantarum" otrajā sējumā. Īpašais epitets ir latīņu imbricatus, kas nozīmē "ar flīzēm" vai "ar pārklājošāmies flīzēm". Pēc tam somu mikologs Peters Ādolfs Karstens (Petter Adolf Karsten) 1881. gadā to iekļāva Sarcodon ģintī.

Daudzus gadus Sarcodon imbricatus tika aprakstīts kā saistīts gan ar egli, gan priedi, lai gan pēdējās formas bija mazākas un sēņu mednieki Norvēģijā atzīmēja, ka tās ir garšīgākas. Turklāt sēne ir izmantota kā pigmenta avots, un kolekcionāri atzīmēja, ka svaigi paraugi, kas savākti zem priedes, dod pigmentu, bet tikai veci paraugi, kas savākti zem egles. DNS molekulārā analīze atklāja, ka abas formas ir ģenētiski atšķirīgas, un tādējādi populācijas, kas tika aprakstītas kā S. imbricatus tagad tika iedalīti Sarcodon squamosus, kas ietver kolekcijas Britu salās un Nīderlandē.

Avoti:

Foto 1 - Autors: Chase G. Mayers (CC BY 4.0 International)

Foto 2 - Autors: Holger Krisp (CC BY 3.0 Unported)

Foto 3 - Autors: Jerzy Opioła (CC BY-SA 3.0 Neportēts)

Foto 4 - Autors: Andreas Kunze (CC BY-SA 3.0 Neportēts)